Aversā ir attēlots Edvarda VII portrets. Gar monētas malu vijas uzraksts EDWARDVS VII DEI GRA: BRITT: OMN: REX FID: DEF: IND: IMP: (Edvards, ar Dieva žēlastību Lielbritānijas karalis, ticības aizstāvis, Indijas imperators).
Monētas reversā ir attēlots slavenais motīvs – Sv. Georgs nogalinot pūķi. Monētas apakšdaļā norādīts izlaiduma gads. Reversa autors ir Bendetto Pistrucci.
Bildei ir informatīvs raksturs!
Lielbritānijas zelta suverēni Edvards VII ir retāki par nākamo Lielbritānijā izlaisto suverēnu Georgu V. Laistas apgrozībā no 1902. līdz 1910.gadam.
Edvards VII (Alberts Edvards) bija karalienes Viktorijas un prinča Alberta vecākais dēls. 1863. gadā viņš apprecēja Aleksandru, Dānijas prinča Kristiāna (vēlāk karaļa Kristiāna IX) vecāko meitu. Par spīti tam, ka Edvards VII bija zināms ar saviem sānsoļiem laulībā, viņš kļuva par elku sabiedrības augstākajos slāņos, kā arī bija teicams mednieks un jātnieks. Pēc karalienes Viktorijas nāves 1901. gadā, viņš kļuva par Lielbritānijas karali Edvardu VII. Būdams pazīstams ar gandrīz visiem Eiropas monarhiem, Edvards VII viegli pildīja vēstnieka pienākumus un noslēdza nozīmīgus savienību līgumus Lielbritānijai, tāpēc viņu mēdza saukt par „Eiropas tēvoci”. Edvards VII ļoti labi pazina cilvēkus, prata izvēlēties izcilus karavadoņus, kuri saglabāja Lielbritānijas stabilitāti līdz pat Pirmajam Pasaules karam.