Pirkšana Pārdošana
GBP GBP 0.9121 0.8868
RUB RUB 69.3400 66.6000
SEK SEK 9.7857 9.4819
USD USD 1.2018 1.1737

Atgriezeniskā saite

:

Jaunumi

Tavex mātes uzņēmums Tavid Igaunijā ieņem pirmo vietu pēc mazumtirdzniecības darbības rezultātiem
Jaunās 2018. gada Austrālijas Lunārs Suņa gada zelta un sudraba monētas ir klāt
Uz galveno > Jaunumi > Jaunumu arhīvs
Print

Jaunumu arhīvs

Zelta drudzis tirgū
09.08.2011  | Latvijas Avīze

Latvijas lielākais zelta tirgotājs koncerns "TAVID/TAVEX" vakar paziņoja par zelta pārdošanas pārtraukšanu par spot jeb konkrētā brīža cenām uz nenoteiktu laiku. Iemesls – pasaules lielākie zelta metālu un stieņu ražotāji palielinājuši piegādes termiņus saistībā ar to, ka nevar nodrošināt pieprasījumu pēc fiziskā zelta.
Koncerna darbinieki atcerējās, ka līdzīga situācija bijusi vien 2008. gadā uzreiz pēc vairāku pasaules lielo banku sabrukuma. Pieprasījums pēc zelta Latvijā pēdējās dienās pieaudzis vismaz par 50%.
Zelta cena vakar Honkogas biržā saistībā ar starptautiskās reitingu aģentūras "Standard and Poor’s" pirmo reizi samazināto ASV uzticamības pakāpi pārsniedza 1700 dolāru par unci robežu (Ls 846,6 par unci – 31,1034768 gramiem). Ziņu aģentūras un vortāli citē kāda biržas māklera teikto, ka cilvēki nedrošās ekonomiskās situācijas dēļ izvēlas ieguldīt naudu zeltā.
Kocerna "TAVID/TAVEX" Biznesa attīstības vadītājs Andris Arhipenko vakar bija neierasti aizņemts un komentēt norises Latvijas tirgū varēja vien vēlā pēcpusdienā. Viņš norāda – pēdējās dienās arī Latvijā sācies "zelta drudzis". Proti, pieprasījums pēc zelta pieaudzis vismaz par 50%. A. Arhipenko norāda – Latvijas cilvēki kļūst aizvien vairāk zinoši zelta tirgus jautājumos un seko līdzi tendencēm un cenu izmaiņām, kas dod iespēju pirkt zeltu izdevīgos momentos. Proti, kad cena sasniedz svārstību minimumus. Daļa cilvēku pērkot zeltu ar nolūku gūt peļņu termiņā no diviem līdz pieciem gadiem, bet citi vēloties saglabāt uzkrājumu vērtību līdz savām vecumdienām vai arī atstāt mantojumā bērniem vai mazbērniem, kas ir sava veida 4. pensiju līmenis.

Pasaules bankās glabājas aptuveni viena trešdaļa no zelta krājumiem, kas ir svarīgs psiholoģisks nosacījums valūtu stabilitātes nodrošināšanai. Arī Latvijas Bankai (LB) pieder 7,7 tonnas zelta, kura vērtība 31. jūlijā bija 279,8 miljoni eiro (pērn gada beigās 266,3 milj. eiro). Šis zelts veido daļu no LB ārējām rezervēm, zelta segumu, kas jūlija beigās bija 5,4 miljardi eiro (Ls 3,8 mljrd.).
Tātad zelta cenas kāpums padara vērtīgākas LB rezerves.
Patlaban Latvijas zelts glabājas Lielbritānijā. "Zelta vērtību rezervēs ietekmē gan paša zelta cenas svārstības, gan arī kopējā rezervju daudzuma izmaiņas. Patlaban zelts nodrošina aptuveni piecus procentus no lata seguma," norāda LB komunikāciju daļas vadītāja vietnieks Kristaps Otersons. Agrāk šis procents bijis arī mazāks, tomēr pēdējos gados kāpis līdz ar zelta cenu. K. Otersons uzsver – vienlaikus ar ieguldījumu riska dažādošanu zeltam ir arī politiska, psiholoģiska un emocionāla nozīme, jo šā cēlmetāla rezerves uzkrātas Latvijas Republikas neatkarības pirmajos gadu desmitos. "Šā iemeslā dēļ Latvijas Banka neplāno tuvākajā laikā pirkt vai pārdot tās rīcībā esošās zelta rezerves," tā K. Otersons.
Vērts pieminēt, ka Igaunijas zelta rezerves veido vien 200 kilogramus, bet Lietuvai – 5,8 tonnas.
Zelta cenas kāpums – pēdējo 12 mēnešu laikā tas bijis vairāk nekā 40% liels – izraisa arī zelta izstrādājumu sadārdzinājumu. Piemēram, Latvijas Bankas zelta monētas cena "Zelta ābele" 2007. gadā maksāja Ls 29, patlaban – Ls 55.

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=323553:zelta-drudzis-tirg&Itemid=105

« Atpakaļ